nemiernieks
nemiernieks -a, v.
nemierniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko savā laikā pastāvošu), vēršas (pret ko savā laikā pastāvošu). Cilvēks, kas piedalās cīņā pret savā laikā pastāvošo valsts iekārtu.
PiemēriNemiernieku sacelšanās.
2.Cilvēks, kas neapmierinās ar esošo, sasniegto, bet nemitīgi meklē ko jaunu.
PiemēriBet, ja tu esi piedzimis nemiernieks, tad tāda nemierīga ir visa tava dzīve.
Avoti: 5. sējums