nemīlīgs
nemīlīgs -ais; s. -a, -ā
nemīlīgi apst.
1.Tāds, kura attieksme pret citiem ir nelaipna, bez sirsnības.
PiemēriNemīlīgs darbabiedrs.
- Nemīlīgs darbabiedrs.
1.1.Tāds, kura izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPelēkās acis atkal raugās auksti un ironiski. Neta saraujas no šī nemīlīgā skatiena.
- Pelēkās acis atkal raugās auksti un ironiski. Neta saraujas no šī nemīlīgā skatiena.
- Viņa valoda skanēja brīnum strupi, nemīlīgi un, var sacīt - nežēlīgi..
2.Tāds, kurā nav mājīguma, tāds, kurā nav patīkami uzturēties (piemēram, par telpu).
PiemēriTā bija patukša, nemīlīga istaba nomelnējušām sienām.
- Tā bija patukša, nemīlīga istaba nomelnējušām sienām.
- ..[darbiniece] aizrautīgi izrāda agrāk tik nemīlīgās pagraba velves, kas tagad izkrāsotas, noklātas ar dekoratīvajām flīzītēm.
- ..dārzs bija kļuvis pavisam nemīlīgs. Augļi jau sen novākti līdz pēdējam. Lapas notriektas..
3.Tāds, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu (par laikapstākļiem, laikposmu).
PiemēriNemīlīgs vējš.
- Nemīlīgs vējš.
- Nemīlīgs rudens.
- Nemīlīga, lietaina diena.
- Ārā laiks bija nemīlīgs un drūms. Zemi mākoņu blāķi traucās pāri parkam, un gar pils stūriem gaudoja vējš.
- ..sakarsušajai ādai nemīlīgi pieskārās vēsums.
- Vasara Gunāram [ganam] bija visnemīlīgākais gadalaiks: tā nozīmēja celšanos ar sauli un gulētiešanu pēc saules, brišanu pa auksto rasu, nīkšanu lietū..
Avoti: 5. sējums