Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nemirstīgs
nemirstīgs -ais; s. -a, -ā
nemirstīgi apst.
1.Tāds, ko daudzas paaudzes saglabā atmiņā, piemin, arī izmanto.
PiemēriUn paies gadi, paies gadu simti, ar katru audzi Rainis lielāks kļūs. Un viņa slava ieņems vietu savu, pie mūžam nemirstīgiem Rainis būs.
1.1.Tāds, kas pastāv ļoti ilgi.
PiemēriVaronis necīnās viens, tautā tam nemirstīgs spēks..
2.mit., rel. Tāds, kas eksistē mūžīgi.
PiemēriNormunds: Vai tu prasi vēl! Par to, kas savā cēlā parādībā Pus mirstīga un pusē nemirstīga Kā dieve jūsu vidū nonāca.
Avoti: 5. sējums