Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nemūždien
nemūždien [mūžˈdien] apst.; parasti teikumos ar noliegtu verbu; reti
Nemūžam.
Piemēri«Un lielkungs nemūždien pie sevis iekšā nelaidīs - tas nav viņa dabā!» apliecināja Rudeniņu Mārcis.
Avoti: 5. sējums