nenieka
nenieka [neˈnieka] ģen., nelok.; parasti teikumos ar noliegtu verbu
1.Norāda uz ko neesošu, nepastāvošu.
PiemēriViņš vandās pa savām mantām atvilktnē, lai skaidri pārliecinātos, ka tur nav nenieka ar mūžības vērtību.
2.apst. nozīmē Nemaz [2].
Piemēri..aplama ideja [mākslā] nenieka nav labāka par bezidejiskumu.
Avoti: 5. sējums