nenogurdināms
nenogurdināms -ais; s. -a, -ā
nenogurdināmi apst.
1.Nol. divd. → nogurdināt.
2.Tāds, kas ir tik izturīgs, ka to grūti vai neiespējami nogurdināt. Tāds, kas (darbā, darbībā) nemēdz nogurt.
PiemēriNenogurdināms sportists.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..viņa asās otas vienmērīgās kustības Inai nez kāpēc atgādināja labi trenēta garo distanču skrējēja nenogurdināmos soļus.
Avoti: 5. sējums