nogurdināt
nogurdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka nogurst (1).
PiemēriNogurdināt slimnieku ar sarunām.
- Nogurdināt slimnieku ar sarunām.
- Nogurdināt zirgu.
- Nogurdinošs ceļojums.
- Nogurdinošs karstums.
- Viņa bēg slimnīcā, ienirst darbā, nogurdina sevi, uzņemas dubultu noslodzi. Tikai ne mājās..
- Iepriekšējā cehā viņu nogurdināja darba uzdevuma atkārtošanās diendienā.
- Mani spēka un enerģijas uzplūdi tagad bija garām. Ziema bija mani nogurdinājusi.
1.1.intrans.
PiemēriPublika redzami ilgojās pārmaiņas. Svinīgā nopietnība nogurdina drīzāk nekā visintensīvākā deja.
- Publika redzami ilgojās pārmaiņas. Svinīgā nopietnība nogurdina drīzāk nekā visintensīvākā deja.
2.tehn. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogurst (2).
PiemēriNogurdināt materiālu.
- Nogurdināt materiālu.
3.lauks. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogurst (3).
PiemēriNogurdināt augsni.
- Nogurdināt augsni.
Avoti: 5. sējums