nenogurstošs
nenogurstošs -ais; s. -a, -ā
nenogurstoši apst.
1.Nol. divd. → nogurt.
2.Tāds, kas strādā, darbojas bez paguruma, bez spēku apsīkuma.
PiemēriNenogurstošs strādnieks.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPar labāku cilvēces nākotni. Šī cēlā mērķa vārdā dienu no dienas, gadu no gada nenogurstoši cīnās komunisti..
Avoti: 5. sējums