nogurt
nogurt -gurstu, -gursti, -gurst, pag. -guru; intrans.
1.Kļūt gurdenam, vārgam, nespēcīgam (kādu darbību, apstākļu iedarbībā).
PiemēriNogurt ilgstošā darbā.
- Nogurt ilgstošā darbā.
- Nogurt no karstuma.
- Rokas nogurst.
- Noguris zirgs.
- Varēja manīt, ka viņa pēc negulētās nakts stipri nogurusi..
- ..ilgi lasīju, kamēr noguru un uzmācās miegs.
- Puišelis ar mazajām kājelēm dauza solu un brēc, kamēr nogurst.
- pārn. Noguris šķita pat Maskavas vilciens, kas bija sasniedzis Salaspili un tagad divas minūtes atvilka elpu pēdējam ceļa posmam uz Rīgu.
Stabili vārdu savienojumiNogurt līdz nāvei.
- Nogurt līdz nāvei idioma — sar. Ļoti nogurt.
2.parasti 3. pers.; tehn. Kļūt tādam, kurā mainīgu spriegumu ilgstošā iedarbībā rodas plaisas.
PiemēriRit laiks, un metāls nogurst..
- Rit laiks, un metāls nogurst..
3.parasti 3. pers.; lauks. Tiekot ilgstoši vienveidīgi izmantotam, kļūt neauglīgam (par augsni).
Avoti: 5. sējums