neatslābstošs
neatslābstošs -ais; s. -a, -ā
neatslābstoši apst.
1.Nol. divd. → atslābt.
2.Tāds, kas noris, pastāv visu laiku ar vienādu spēku, vienādu intensitāti, tāds, kas nepierimst.
PiemēriNeatslābstošas pūles.
- Neatslābstošas pūles.
- ..visa Arāja-Bērces dzīve ir nepārtraukta, neatslābstoša cīņa par padomju varu, par darba tautas atbrīvošanu.
- Redzēt šo neatslābstošo darba rosmi būvlaukumā - tas sekretāram bija visjaukākais brīdis..
2.1.Tāds, kas nepavājinās, nezaudē savu spraigumu (par psihisku stāvokli).
PiemēriRakstnieka stāstījums dzīvs un tēlains. Ar neatslābstošu interesi tas liek sekot grāmatā attēlotajām kara epizodēm.
- Rakstnieka stāstījums dzīvs un tēlains. Ar neatslābstošu interesi tas liek sekot grāmatā attēlotajām kara epizodēm.
- Viņa [aktiera] uzmanība ir neatslābstoša, tā elastīgi uztver katru nejaušību un pielāgojas pretspēlētājam.
Avoti: 5. sējums