neatvairāmība
neatvairāmība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → neatvairāms2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..viņa pārliecība par savu neatvairāmību un burvību gan kaitināja, gan aizkustināja..
2.Vispārināta īpašība → neatvairāms3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTieši nomalēs.. atklājas progresa neatvairāmība. Lēni, ar grūtībām, bet tomēr neatlaidīgi arī tur laužas iekšā pārmaiņas.
Avoti: 5. sējums