neatvairāms
neatvairāms -ais; s. -a, -ā
neatvairāmi apst.
1.Nol. divd. → atvairīt.
2.Tāds, kas ir tik valdzinošs, pievilcīgs, ka pilnīgi pakļauj sev (par cilvēku).
PiemēriNeatvairāma sieviete.
- Neatvairāma sieviete.
- Dāmām viņš likās neatvairāms, un Ventspils labākajās aprindās reti kad notika viesības, kurās nepiedalītos Alfons Paegle.
2.1.Tāds, kas tā aizrauj, sajūsmina, ka pilnīgi pārņem savā varā.
PiemēriGerdai jau sen vajadzēja pamest mani un apprecēt kādu citu... Gerdas neatvairāmais skaistums ir pelnījis daudz ko labāku..
- Gerdai jau sen vajadzēja pamest mani un apprecēt kādu citu... Gerdas neatvairāmais skaistums ir pelnījis daudz ko labāku..
- Koķeta salmu cepurīte ar tīkliņu viņas sejai piešķīra neatvairāmu pievilcību.
3.Tāds, ko nav iespējams novērst, tāds, no kā nav iespējams izvairīties (par darbību, norisi).
PiemēriPulksteņa rādītāji neatvairāmi virzījās uz priekšu.
- Pulksteņa rādītāji neatvairāmi virzījās uz priekšu.
- Soļi noteikti un neatvairāmi tuvojās, tie skanēja jau pavisam klāt.
- ..jūra un ledus kalns,.. un pret to neatvairāmi drāžas buru kuģis.
- Mīlestība bija nākusi pār viņu tikpat negaidīti kā pār mani. Negaidīti un neatvairāmi.
3.1.Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriNeatvairāmas ilgas.
- Neatvairāmas ilgas.
- Ap vakardienas notikumiem audās kaut kas nelabs, kas uzdzina neatvairāmas bailes taisni ar savu noslēpumainību.
- Viņai atkal gribējās būt vienai.. un ļauties izmisumam, kas sāka uzmākties ar neatvairāmu spēku.
- Lasīju, kamēr man acīs sāka lēkāt tumši plankumi un uzmācās neatvairāms nogurums.
Avoti: 5. sējums