neatņemams
neatņemams -ais; s. -a, -ā
neatņemami apst.
1.Nol. divd. → atņemt.
2.Tāds, ko nav iespējams atņemt (kādam) – parasti par garīgām vērtībām.
PiemēriTots: Gūt var ņemot, - gūt var dodot! Dodot gūtais - neatņemams!
- Tots: Gūt var ņemot, - gūt var dodot! Dodot gūtais - neatņemams!
- No vectēva.. viņai pūrā mīlestība uz mūziku.. No māmuļas - ģimenes siltums. Un tā ir neatņemama bagātība.
- «Bet mums taču kā neatņemams ieguvums paliek viss, ko esam izjutuši»..
2.1.Tāds, uz ko (kādam) ir likumīgas tiesības.
PiemēriNeatņemams īpašums.
- Neatņemams īpašums.
3.Tāds, kas ir cieši saistīts (ar ko), obligāti piemītošs (kam).
Piemēri..cilvēks sevi piepilda darbā, uz visiem laikiem kļūdams par neatņemamu daļu no dzīves.
- ..cilvēks sevi piepilda darbā, uz visiem laikiem kļūdams par neatņemamu daļu no dzīves.
- ..kustība ir neatņemama matērijas īpašība.
- Neatņemama [Jaungada] eglītes rota ir brīnumsvecītes..
Avoti: 5. sējums