neatlaidīgs
neatlaidīgs -ais; s. -a, -ā
neatlaidīgi apst.
1.Tāds, kas, nevairoties no grūtībām, pārvarot šķēršļus, stingri, nelokāmi cenšas sasniegt mērķi, realizēt savas ieceres, nodomus.
PiemēriĻaudis stāsta, [zemnieks] plēsies kā lauva, līdz iekārtojis savu jaunsaimniecību. Bijis sīksts un neatlaidīgs vīrs..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNeatlaidīgi strādāt.
2.Tāds, kam ir neatslābstoša, noturīga intensitāte, tāds, kas nepierimst (par parādībām dabā).
PiemēriNeatlaidīgs vējš.
2.1.Nemitīgs, nepārtraukts (par skaņu).
PiemēriKaut kur tālu neatlaidīgi rēja suns.
2.2.Ļoti ciešs, ilgs (par skatienu).
Piemēri«Viņa nav pie pilna prāta,» noreibis no Zandas neatlaidīgā skatiena, domā Kaspars.
2.3.pārn. Uzmācīgs, neatvairāms (par psihisku stāvokli).
Piemēri..Aina devās tālāk...«Jātiek līdz sādžai, jātiek līdz sādžai!» tikai šī vienīgā doma bija palikusi, toties tā bija neatlaidīga, neatkāpās ne uz brīdi..
Avoti: 5. sējums