neatkarība
neatkarība -as, s.; parasti vsk.
1.Stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas (kā) varā, ietekmē, pakļautībā.
Piemēri«Es tevi apskaužu tavas neatkarības dēļ. Pilnīgi viens tu stāvi pasaulē. Nevienam tev nav jādod norēķini par saviem darbiem, nav neviena, kas tevi iespaidotu un aprobežotu ar saviem uzskatiem.»
2.Stāvoklis, kad (tauta, valsts) nav pakļauta kādai citai (augstākai) varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās.
PiemēriPlecu pie pleca ar visām.. brāļu tautām arī latviešu tauta cīnījās.. par savu brīvību un neatkarību.
3.Stāvoklis, kad (kas) nav saistīts (ar ko citu). Stāvoklis, kad (kas) eksistē patstāvīgi.
PiemēriIekārtas darbības neatkarība.
Avoti: 5. sējums