neatdarināms
neatdarināms -ais; s. -a, -ā
neatdarināmi apst.
1.Nol. divd. → atdarināt.
2.Tāds, kas ir tik oriģināls, vienreizīgs, ka to grūti vai neiespējami atdarināt.
Piemēri..māksla tikai tad ir īsta un paliekama, ja to veidojis savdabīgs, īpatns, neatdarināms talants.
2.1.Savdabīgs, tikai attiecīgajam priekšmetam, dzīvai būtnei raksturīgs.
PiemēriOzolu lapotne, kurai vietumis izlauzās cauri pa spilgtam saules staram, uz dzeltenā lielceļa klaja zīmēja sarežģītas un neatdarināmas ēnu mežģīnes.
Avoti: 5. sējums