Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
neārstējams
neārstējams -ais; s. -a, -ā
neārstējami apst.
1.Nol. divd. → ārstēt.
2.Tāds, kas slimo ar slimību, kura nepakļaujas ārstēšanai, kuru nav iespējams novērst, izārstēt.
Piemēri«Bet es taču nevaru aizņemt gultas ar neārstējamiem slimniekiem un pēc tam atraidīt tādus, kam stacionārs tiešām vajadzīgs.»
  • «Bet es taču nevaru aizņemt gultas ar neārstējamiem slimniekiem un pēc tam atraidīt tādus, kam stacionārs tiešām vajadzīgs.»
  • Kas Zutis pašlaik ir?.. neārstējams slimnieks, kas dzīvo tikai tāpēc, lai sagaidītu savu nāvi.
2.1.Tāds, kas nepakļaujas ārstēšanai, tāds, ko nav iespējams novērst, izārstēt (par slimību).
PiemēriNeārstējami slims.
  • Neārstējami slims.
  • Tīklenes atslāņošanas ir slimība, ko vēl nesen uzskatīja par neārstējamu.
  • ..kādam vecītim, kam bija neārstējama iekšēja kaite, viņš rītos sildīja uz tēva pavarda ķieģeli, ar ko cietējs varētu remdēt savas sāpes..
Avoti: 5. sējums