neartikulēts
neartikulēts -ais; s. -a, -ā
neartikulēti apst.
1.Nol. divd. → artikulēt.
2.Tāds, kas nav sadalīts sastāvdaļās (skaņās, zilbēs, vaidos).
PiemēriViņa izgrūda tādu neartikulētu skaņu, it kā viņai iekšā būtu kas trūcis..
Avoti: 5. sējums