neapziņa
neapziņa -as, s.; parasti vsk.; pareti
1.Stāvoklis, kad apziņa nefunkcionē vai funkcionē vāji.
PiemēriValda guļ platām acīm,.. vairāk par visu gribētos iekrist vēsā neapziņas bezdibenī, kur viņu varētu uztraukt tikai kāds sapnis..
2.Stāvoklis, kad nav izveidojusies šķiras apziņa, stingri sabiedriski politiskie uzskati.
Piemēri..feodālo muižnieku ekonomiski politiskās verdzības apstākļos.. pastāvēja vēl dziļa latviešu tautas masu neapziņa un gara tumsība..
Avoti: 5. sējums