Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
neapturams
neapturams -ais; s. -a, -ā
neapturami apst.
1.Nol. divd. → apturēt.
2.Tāds, ko ir grūti vai neiespējami aizkavēt, pārtraukt, izbeigt (par norisi, procesu).
PiemēriNeapturama gadu skreja.
Avoti: 5. sējums