Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
neaptēsts
neaptēsts -ais; s. -a, -ā
neaptēsti apst.
1.Nol. divd. → aptēst.
2.sar. Tāds, kas nav apguvis pieklājības normas, manieres. Tāds, kas nav vēl ieguvis dzīves pieredzi.
Piemēri..cik daudz sūra darba jāpieliek, lai no neaptēsta puiša iztaisītu kaut cik pieklājīgu kultūras cilvēku..
Avoti: 5. sējums