neaptēsts
neaptēsts -ais; s. -a, -ā
neaptēsti apst.
1.Nol. divd. → aptēst.
2.sar. Tāds, kas nav apguvis pieklājības normas, manieres. Tāds, kas nav vēl ieguvis dzīves pieredzi.
Piemēri..cik daudz sūra darba jāpieliek, lai no neaptēsta puiša iztaisītu kaut cik pieklājīgu kultūras cilvēku..
- ..cik daudz sūra darba jāpieliek, lai no neaptēsta puiša iztaisītu kaut cik pieklājīgu kultūras cilvēku..
- ..viņš neprata dejot - bija tik stūrains un neaptēsts, ka pāris meiteņu, kas Rīgā velti pūlējās šajā mākslā iedīdīt arī viņu, drīz atteicās no saviem pūliņiem.
- Ilze smejas par mani un sauc par neaptēstu. Nedusmojos. Ilze, protams, ir gudrāka. Skolota.
Avoti: 5. sējums