neapstrīdamība
neapstrīdamība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → neapstrīdams2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriFaktu neapstrīdamība.
- Faktu neapstrīdamība.
- Likuma neapstrīdamība.
- Tiesas civilsprieduma neapstrīdamība.
Avoti: 5. sējums