neaptumšots
neaptumšots -ais; s. -a, -ā
neaptumšoti apst.
1.Nol. divd. → aptumšot.
2.Tāds, kas pareizi atspoguļo ārējo pasauli (par psihiskām norisēm, psihi).
PiemēriNeaptumšots prāts.
- Neaptumšots prāts.
- Neaptumšota apziņa.
3.Tāds, kurā nav nekā nepatīkama, drūma, ļauna (par laikposmu).
PiemēriNeaptumšoti dzīves gadi.
- Neaptumšoti dzīves gadi.
- ..bērnība, tik skaidra un neaptumšota, paliek atmiņā visu mūžu.
- ..viņam šķita, ka aizsākusies jauna, ar ēnām neaptumšota dzīve...
3.1.Tāds, ko neietekmē nekas nepatīkams, drūms, ļauns.
PiemēriNeaptumšots prieks.
- Neaptumšots prieks.
- Neaptumšota laime.
Avoti: 5. sējums