neapstrīdams
neapstrīdams -ais; s. -a, -ā 
neapstrīdami apst. 
1.Nol. divd. → apstrīdēt. 
2.Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (par domu, uzskatu, faktu). Tāds, ko ir grūti vai neiespējami apstrīdēt. 
PiemēriNeapstrīdams arguments.
- Neapstrīdams arguments. 
- ..abiem aizdomās turētajiem bija neapstrīdams alibi. 
- ..gribu radīt jauna veida stāstu,.. kas būs dibināts uz patiesiem dzīves notikumiem un neapstrīdamiem faktiem. 
- Kā gan viņi varēja apšaubīt, pat noliegt neapstrīdamu patiesību! 
2.1.Tāds, kas neizraisa nekādas šaubas, neticību. 
PiemēriNeapstrīdamas priekšrocības.
- Neapstrīdamas priekšrocības. 
- Neapstrīdamas tiesības. 
- Tēvs viņam vienmēr bija neapstrīdama autoritāte. 
- Duburs bija izcils pedagogs, un šajā laukā.. viņa nopelni neapstrīdami. 
Avoti: 5. sējums