neaprobežots
neaprobežots -ais; s. -a, -ā
neaprobežoti apst.
1.Nol. divd. → aprobežot.
2.Tāds, kam nav nekādu ierobežojumu.
PiemēriNeaprobežota vara.
- Neaprobežota vara.
- Neaprobežotas tiesības.
- Valdīt neaprobežoti.
- Sākumā viņu apžilbināja jaunie apstākļi,.. ērtības, gandrīz neaprobežotās iespējas piepildīt katru vēlēšanos..
- ..tomēr vēl ir kaut kas, no kā Ārijai nav atslēgas, kur viņai nav neaprobežotu pilnvaru iet un ņemt, ko grib.
Avoti: 5. sējums