Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
neaprobežots
neaprobežots -ais; s. -a, -ā
neaprobežoti apst.
1.Nol. divd. → aprobežot.
2.Tāds, kam nav nekādu ierobežojumu.
PiemēriNeaprobežota vara.
Avoti: 5. sējums