aprobežot
aprobežot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi). Ierobežot.
PiemēriAprobežot rīcības brīvību.
- Aprobežot rīcības brīvību.
- Aprobežot runas laiku.
- Aprobežot tiesības.
- Pat ādu iepirkšanas kurpnieka darbam Ieva neuzticēja [savam vīram] Adāmam, bet aprobežoja to tādā mērā, ka Adāmam gan piekrita izlūkošana un izmeklēšana.., bet, kad cena bij salīgta, tad Ieva bija maksātāja.
2.reti Norobežot.
Piemēri..grava aprobežota rītos, vakaros dižiem, pa daļai mežu apaugušiem kalniem.
- ..grava aprobežota rītos, vakaros dižiem, pa daļai mežu apaugušiem kalniem.
Avoti: 1. sējums