aprobežots
aprobežots -ais; s. -a, -ā
aprobežoti (3) apst.
1.Divd. → aprobežot.
2.Tāds (cilvēks), kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis, — arī vienpusīgs.
Piemēri..Tārmanis, aprobežots patmīlis, kas tālāk par savu degungalu neko nespēj un negrib saredzēt.
2.1.Saturā nabadzīgs. Mazvērtīgs.
PiemēriAndrejā reizēm gan sacēlās iekšējs nemiers un protests pret šauro, aprobežoto dzīvi..
3.Neliels, mazāks nekā nepieciešams.
PiemēriAprobežotas iespējas.
Avoti: 1. sējums