aprobežotība
aprobežotība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → aprobežots2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriGarīga aprobežotība.
- Garīga aprobežotība.
- Aprobežotības izpausme.
- Neraugoties uz buržuāzisko aprobežotību, uz vāju sabiedrības attīstības likumu izpratni, Andrejs Pumpurs daudz dziļāk nekā viņa laika biedri izsaka plašo tautas masu uzskatus.
- ..[rakstnieks] savos darbos ir brīvs no jebkuras nacionālās aprobežotības un šaurības.
- Tur jau slēpjas tava aprobežotība, ka tu akli ej Ritas pavadā un atplestu muti uztver visas viņas gudrības. Tev nav savu domu un savu uzskatu.
Avoti: 1. sējums