aprobežot
aprobežot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi). Ierobežot.
PiemēriAprobežot rīcības brīvību.
2.reti Norobežot.
Piemēri..grava aprobežota rītos, vakaros dižiem, pa daļai mežu apaugušiem kalniem.
Avoti: 1. sējums