Paplašinātā meklēšana
Meklējam aprobežot.
Atrasts vārdos (6):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (42):
- Izrakstīt (sev) nabadzības apliecību Ar izturēšanos, rīcību, runu paust (savu) garīgo aprobežotību, nespēju.
- Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzes loku.
- Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzes loku.
- Neredzēt tālāk par savu degungalu (arī degunu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku.
- Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku.
- sīkpilsonis Cilvēks ar aprobežotām interesēm, šauru redzesloku.
- aprobežots Divd. -> aprobežot.
- Nabadzības apliecība Fakts, rīcība, kas liecina par garīgu aprobežotību, nespēju.
- stulbs Garīgi aprobežota, nespējīgs aptvert, saprast. Arī muļķīgs (1).
- stupīds Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast. Arī muļķīgs.
- stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast. Arī muļķība (2).
- velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
- Apaļš muļķis Ļoti muļķīgs, aprobežots cilvēks.
- Apaļš muļķis Ļoti muļķīgs, aprobežots cilvēks.
- šaurs Mazvērtīgs, vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par kāda mūžu, cilvēka garīgās dzīves apstākļiem).
- apdauzīts Muļķīgs, aprobežots.
- aitiņa Naivs, aprobežots cilvēks.
- sīks Necils, neievērojams, ar aprobežotām interesēm (parasti par cilvēku). Egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs.
- neaprobežots Nol. divd. --> aprobežot.
- tumsība Parasti savienojumos «gara tumsība», «garīgā tumsība»: zināšanu trūkums, aprobežotība.
- filistrs Pašapmierināts un aprobežots cilvēks ar šauriem, mietpilsoniskiem uzskatiem un liekulīgu rīcību.
- aprobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> aprobežot (1).
- Bērna prātā Saka par cilvēku, kam ir aprobežotas psihiskās spējas.
- Bērna prātā Saka par cilvēku, kam ir aprobežotas psihiskās spējas.
- Stūra galva Saka, ja cilvēks ir ietiepīgs, spītīgs, arī aprobežots.
- stūrs Stūrgalvīgs. Arī aprobežots.
- vienpusīgs Tāds (cilvēks), kura darbība aptver tikai kādu vienu šauru nozari. Tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis. Arī aprobežots (2).
- truls Tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas). Tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot. Arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
- sīkpilsonisks Tāds, kurā izpaužas aprobežotas intereses, šaurs redzesloks.
- pieskare Taisne, kas krusto līkni divos punktos, kuri neaprobežoti tuvojas viens otram.
- Nabadzības apliecība Takts, rīcība, kas liecina par garīga aprobežotību, nespēju.
- rojālisms Uzticība karalim, (parasti neaprobežotas) karaļa varas un politikas atzīšana un sekmēšana.
- šaurība Vienpusība, arī garīga aprobežotība.
- nabadzīgs Vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
- nabags Vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
- trūcīgs Vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
- aprobežotība Vispārināta īpašība --> aprobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neaprobežotība Vispārināta īpašība --> neaprobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- Garīgā (arī gara) tumsa (arī tumsība, tumsonība) Zināšanu trūkums, aprobežotība.
- Gara (arī garīgā) tumsa (arī tumsība, tumsonība) Zināšanu trūkums, aprobežotība.
- Gara (arī garīgā) tumsa (arī tumsība, tumsonība) Zināšanu trūkums, aprobežotība.
- Gara (arī garīgā) tumsonība (arī tumsība, tumsa) Zināšanu trūkums, aprobežotība.
aprobežot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV