nabags2
nabags -ais; s. -a, -ā
nabagi apst.
1.Tāds, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtība vai arī tās ir niecīgā daudzumā. Nemantīgs, trūcīgs. Nabadzīgs (1).
PiemēriPasaulē nav neviens tik nabags, ka tas nevarētu tomēr vēl kādam palīdzēt.
2.Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā. Tāds, kurā ir maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu. Nabadzīgs (2).
PiemēriZivīm nabaga upe.
2.1.Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem).
PiemēriCik dzīve nabaga! cik maz tai laba! Un, ak, cik maz ir skaista!.. Jo skopa bijusi mums māte daba.
2.2.Vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
PiemēriFaktiem un pierādījumiem nabags viņa ievadraksts.
2.3.Neiejūtīgs, sekls (par psihi, raksturu, personību).
PiemēriJorena psiholoģiskā līnija ir inerta, dvēseliski nabaga. Iekšējās aktivitātes šai pavēlās mīlas uzplūda posmā nav.
Avoti: 5. sējums