nācējs
nācējs -a, v.
nācēja -as, s.
1.Cilvēks, kas nāk kājām.
PiemēriVientuļš nācējs.
Stabili vārdu savienojumiKājām nācējs.
1.1.savienojumā ar lietv., retāk ar apst., verbu Cilvēks, kas nāk (uz kādu vietu). Cilvēks, kas nāk (uz noteiktu mērķi).
PiemēriCiemā nācējs.
1.2.s.; pārn. Sieviete, kas ir ar mieru precēties ar kādu.
Piemēri«Tu tak manis neatraidīsi?.. taisnību sakot, man ir vēl viena otra uzdomāta. Tā ir vēl jaunāka par tevi.. Bet nācēja viņa būtu..»
Avoti: 5. sējums