nāciens
nāciens -a, v.
2.Nākšanas, kustības veids, arī virziens.
PiemēriLēns nāciens.
3.Daudzu cilvēku organizēta nākšana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos). Gājiens (3).
PiemēriNāk ukraiņi un krievi, Un armēnis nāk drošs, Un Rīgu slavā ievij To nāciens uzvarošs.
4.Secīga (kā) izraisīšanās, izveidošanās (parasti psihē).
PiemēriIlona pasniedzās pēc slēdža un iededza gaismu, viņa saprata, ka pašreiz aizmigt tā kā tā nevarēs. Ciemos nāca aina pēc ainas no aizvadītās dzīves, un viņa bija bezspēcīga aizkavēt vai pārtraukt šo nebeidzamo nācienu.
Avoti: 5. sējums