nabags1
nabags -a, v.
nabadze -es, dsk. ģen. -džu, s.
1.Cilvēks, kas nespēj sev sagādāt nepieciešamos eksistences līdzekļus un dzīvo no citu ziedotā, dotā.
PiemēriPagasta nabags.
Stabili vārdu savienojumiIet nabagos.
2.Nožēlojams, nelaimīgs cilvēks. Arī nožēlojams, vārgs dzīvnieks.
PiemēriSkolotāji māni plucināja aiz ausīm, bet tēvs, nabags, pacietību zaudējis, kaustīja ar striķa galu.
2.1.ģen.: nabaga, adj. nozīmē Nožēlojams, nelaimīgs (par cilvēkiem). Arī nožēlojams, vārgs (par dzīvniekiem).
Piemēri..atlika skaitīt nedēļas un dienas, cik šim nabaga velnam vēl atlicis ko dzīvot..
Avoti: 5. sējums