nabadziņš
nabadziņš -a, v.
nabadzīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Dem. → nabags [1].
2.Tas (cilvēks), kas ir nožēlojams, nelaimīgs. Arī tas (parasti dzīvnieks), kas ir nožēlojams, vārgs.
Piemēri..Zvirbuliene taču būtu varējusi.. teikt tai nabadzītei [Osienei pirms dzemdībām], lai iet uz mājām un liekas gultā.
Avoti: 5. sējums