mūžvecs
mūžvecs -ais; s. -a, -ā
Ļoti vecs.
PiemēriMūžveca patiesība.
- Mūžveca patiesība.
- Viņš lūkojas uz bērniem, kas rotaļājas liedagā, dzird to klaigas un smieklus. Tie viņam šķiet kā cilvēces mūžvecā koka jaunas un spriganas atvases, tik daudz tajos ir līksmes un prieka.
- Atradu mūžvecu, sarkani norūsējušu lāpstu bez kāta..
Avoti: 5. sējums