mūžīgums
mūžīgums -a, v.; parasti vsk.
1.filoz. Vispārināta īpašība → mūžīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMatērijas un kustības mūžīgumu viņš [Dekarts] iztirzāja tikai sakarā ar telpu.
2.Vispārināta īpašība → mūžīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSkulptūra runā mūžības valodā, jo tās materiālam - akmenim vai metālam - piemīt mūžīgums.
Avoti: 5. sējums