mūžīgs
mūžīgs -ais; s. -a, -ā
mūžīgi apst.
1.filoz. Bezgalīgs laikā.
PiemēriMatērijas mūžīgā kustība.
- Matērijas mūžīgā kustība.
- Bezgalīgā Visuma mūžīgā attīstība ir likumsakarīga, to nosaka matērijas kustības likumi..
2.Tāds, kas eksistē, pastāv ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi.
PiemēriMūžīga patiesība.
- Mūžīga patiesība.
- Mūžīga mīlestība.
- Mūžīga uzticība.
- Mūžīga slava.
- Mūžīgais ledus.
- Gandrīz katrā nozarē eksistē tā saucamās mūžīgās tēmas, par kurām daudz runāts un rakstīts un pie kurām tomēr aizvien no jauna jāatgriežas.
- Mūžīgais sasalums klāj pusi PSRS teritorijas, precīzāk runājot, 49,7 procentus.
- Nācijas nav mūžīgas, bet vēsturiskas parādības.
- Mūžīgajai ugunij tuvojās ģenerāļu un virsnieku grupa.
- Viņš [strēlnieks kaujas laukā] vienkārši nesaprata, kā tas iespējams, ka varbūt jau nākošajā mirklī viņam jāmirst, jāsajaucas ar zemes pīšļiem un viss, viss jāaizmirst uz mūžīgiem laikiem.
Stabili vārdu savienojumiAizmigt mūžīgā (arī mūža) miegā.
- Aizmigt mūžīgā (arī mūža) miegā idioma — poēt. Nomirt.
- Gulēt mūžīgā (arī mūža) miegā, arī gulēt mūžīgu (arī mūža) miegu poēt. — Būt apbedītam, apglabātam. Būt mirušam.
- Mūžīga nakts idioma — poēt. Nāve. Stāvoklis pēc nāves.
- Mūžīgais dzinējs — Iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi.
- Mūžīgā uguns — Piemiņas, godinājuma simbols - nepārtraukti degoša uguns.
- Mūžīgi mūžam rel. — Bezgalīgi ilgā laikposmā.
- Uz mūžīgiem (arī visiem) laikiem — Uz ļoti ilgu laiku. Arī neatgriezeniski.
3.Pastāvīgs, nemitīgs.
PiemēriMūžīga nevaļa.
- Mūžīga nevaļa.
- Mūžīga steiga.
- Mūžīgi viņa [māte] bij aizņemta ar.. steidzīgiem darbiem..
- Sportam raksturīga mūžīga kustība, plūdums.
Avoti: 5. sējums