Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mūžīgs
mūžīgs -ais; s. -a, -ā
mūžīgi apst.
1.filoz. Bezgalīgs laikā.
PiemēriMatērijas mūžīgā kustība.
  • Matērijas mūžīgā kustība.
  • Bezgalīgā Visuma mūžīgā attīstība ir likumsakarīga, to nosaka matērijas kustības likumi..
2.Tāds, kas eksistē, pastāv ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi.
PiemēriMūžīga patiesība.
  • Mūžīga patiesība.
  • Mūžīga mīlestība.
  • Mūžīga uzticība.
  • Mūžīga slava.
  • Mūžīgais ledus.
  • Gandrīz katrā nozarē eksistē tā saucamās mūžīgās tēmas, par kurām daudz runāts un rakstīts un pie kurām tomēr aizvien no jauna jāatgriežas.
  • Mūžīgais sasalums klāj pusi PSRS teritorijas, precīzāk runājot, 49,7 procentus.
  • Nācijas nav mūžīgas, bet vēsturiskas parādības.
  • Mūžīgajai ugunij tuvojās ģenerāļu un virsnieku grupa.
  • Viņš [strēlnieks kaujas laukā] vienkārši nesaprata, kā tas iespējams, ka varbūt jau nākošajā mirklī viņam jāmirst, jāsajaucas ar zemes pīšļiem un viss, viss jāaizmirst uz mūžīgiem laikiem.
Stabili vārdu savienojumiAizmigt mūžīgā (arī mūža) miegā.
3.Pastāvīgs, nemitīgs.
PiemēriMūžīga nevaļa.
  • Mūžīga nevaļa.
  • Mūžīga steiga.
  • Mūžīgi viņa [māte] bij aizņemta ar.. steidzīgiem darbiem..
  • Sportam raksturīga mūžīga kustība, plūdums.
Avoti: 5. sējums