Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nākt
nākt nāku, nāc, nāk, pag. nācu; intrans.
1.Virzīties šurp, arī ierasties, liekot soļus (par cilvēku).
PiemēriNākt pa ceļu.
  • Nākt pa ceļu.
  • Nākt lieliem soļiem.
  • Nākt kājām.
  • Nākt garām.
  • Nākt iekšā.
  • Nākt ārā.
  • Nākt pa kāpnēm.
  • Nākt steidzīgā gaitā.
  • Nākt atpakaļ.
  • Nākt mājās.
  • Nākt pie galda.
  • Nākt no skolas.
  • ..viņi toreiz nāca gar magazīnas klēti: viņš pats nāca pa priekšu, saņēmis raibaļu gosniņu pie saites, un viņa pati raibaļai nopakaļus..
  • Osiene vēlreiz pagāja tālāk istabas galā palūkot, vai nenāk vēl kāds pa Brīviņu olnīcu..
  • Sēžam darbu vadītāja kantorī.. Nāk un iet celtnieki.
  • ..visu laiku, kamēr viņi dzīvoja kopā, Mārīte nomanīja, ka Elmārs no viņas baidās, nenāk tuvumā.
  • Viņš staigā, svīzdams biezos adītos kamzoļos, sarkano bārdu pacēlis un šad tad kuplos, sprogainos matus ecēdams. Tad lai neviens viņam pa kājām nenāk.
Stabili vārdu savienojumiEj, kur (arī no kurienes) esi nācis!
1.1.Par dzīvniekiem.
Piemēri«Ei, kas tur par ciemiņu?.. Skaties - kaķis! Nu, nāc nu, nāc iekšā,» vecītis aicināja.
  • «Ei, kas tur par ciemiņu?.. Skaties - kaķis! Nu, nāc nu, nāc iekšā,» vecītis aicināja.
  • Jāapskatās, kā zaķi apmeklē viņa nocirstos apšu zarus, Andris atceras un aizbrien pa sniegu līdz zaru kaudzītei.. Nākuši ir - viens pavisam nesen - aizļinkājis uz pļavas pusi.
1.2.Doties šurp, arī ierasties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
PiemēriNākt ciemos.
  • Nākt ciemos.
  • Nākt pie ārsta.
  • Nākt lūgt padomu.
  • Nākt vakariņās.
  • Nāc šovakar uz kino!
  • Pārnāca Kārlēns tikai rudenī.. Pārnāca ap pusdienas laiku.. un otrā rītā agri atkal aizgāja. It kā tādēļ vien būtu nācis, lai pārnestu mātei un Ieviņai pa lakatam.
  • Smalki viesi nāca viņa mājā..
  • Māsa.., uzmetusi ātru skatienu ārsta sejai, saka: «Drīz jau beigsim. Vēl paris stundu, un nāks maiņa.»
  • Vācot ziņas un datus par putnu dzīvi, ikviens jaunais naturālists un dabas mīļotājs var nākt talkā mūsu putnu pētniekiem.
  • Mašīnbūvētājiem palīgā var nākt celtniecības industrija.
  • Pēc kāda laika vācieši attapās un nāca pretuzbrukumā.
Stabili vārdu savienojumiNākt (arī iet) uz ādas (arī virsū).
1.3.Doties šurp, ierasties (lai ko darītu, ar ko nodarbotos, ieņemtu kādu amatu u. tml.).
Piemēri«Kad nāksi atkal skolā?» skolēni viņam prasa. «Kad ciema dārzos izbeigsies vīnogas,» atteic Mameds..
  • «Kad nāksi atkal skolā?» skolēni viņam prasa. «Kad ciema dārzos izbeigsies vīnogas,» atteic Mameds..
  • «Ko tad tu nu domā par Mālniekiem? Vai nāksi uz viņiem par saimnieci?» [Saka ēku saimnieks.]
  • «Kā tad tā sadomājāt... nākt uz banku?» - «Jūs jau sludinājāties, ka vajadzīgs kasieris.»
1.4.Ierasties (pēc kāda, kā), nomainot (to), sekot (kādam, kam).
PiemēriJaunā paaudze nāk vecās vietā.
  • Jaunā paaudze nāk vecās vietā.
  • «Bet ko tu ar to panāksi?» Anna vēl neatlaidās. - «Es, Andrejs Akmens, varbūt nekā. Bet es nolīdzināšu ceļu citiem Andrejiem, kas pēc manis nāks...»
  • Dzied prieku tiem, Kam cīņa sūra: Dūc tava jūra, Nāk jauna cilts.
1.5.Vērsties (pie kāda, piemēram, ar sūdzību). Izvirzīt (piemēram, priekšlikumu).
PiemēriNākt ar ierosinājumu.
  • Nākt ar ierosinājumu.
  • Nākt ar jaunām idejām.
  • «Es, nabags, pilns cerības, nāku pie mūsu visužēlīga tēva, kunga un ķeizara ar pazemīgu lūgšanu.» [Raksta zemnieks caram.]
  • ..Bitēns nāca ar padomu. «Ja kungi grib braukt prom, es lūkošu iekārtot tā, ka zirgi gaidīs apsegloti.»
  • ..Uģis nāca ar priekšlikumu pēc nelielas atpūtas nospēlēt vēl vienu [volejbola] «partiju».
1.6.sar. Braukt šurp (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).
PiemēriMēs nācām no Anglijas. Glazgovā es biju nopircis diezgan daudz augļu un, protams, arī vairākas pudeles viskija.
  • Mēs nācām no Anglijas. Glazgovā es biju nopircis diezgan daudz augļu un, protams, arī vairākas pudeles viskija.
  • Virtuve Līvija saiņo brokastu kurvīti Kristapam. Ap šo laiku viņi nāk malā un pie viena ieēd brokastis, lai tad atkal izbrauktu jūrā.
2.parasti 3. pers. Lidot šurp (parasti par putniem, kukaiņiem).
PiemēriPirms vēl sniegs bij sācis kust, Nāca sīki gāju putni..
  • Pirms vēl sniegs bij sācis kust, Nāca sīki gāju putni..
  • Gribas baltu gulbju. Pašlaik tie nāk. Šis ir viņu laiks - Lapu vēl nav, Un ziedu vēl nav.
  • Ziedu laikā bija nākušas bitītes, meklējušas pa ziediņiem medu. Dūkušas un aizlaidušās.
3.parasti 3. pers. Peldēt šurp (parasti uz nārstošanas vietām) – parasti par zivīm.
PiemēriLaši nāk nārstot upēs.
  • Laši nāk nārstot upēs.
4.parasti 3. pers. Virzīties, braukt šurp (par transportlīdzekļiem).
PiemēriTrolejbuss nāk ik pa piecām minūtēm.
  • Trolejbuss nāk ik pa piecām minūtēm.
  • Dunēdams nāk vilciens.
  • Lidmašīna nāk.
  • Smagās mašīnas.. nāca un gāja, bet pie rajona komitejas durvīm neviena nepieturēja.
  • Kuģis.. aug arvien lielāks un beidzot skaidri saskatāms nāk uz ostu.
  • Pa elektrisko dzelzceļa līniju.. nāk ar kaļķakmens lauskām piebērti vagoni.
4.1.Atrasties kustībā šurp, virzīties, tikt virzītam šurp (par priekšmetiem).
PiemēriTralis nāk smagi. Tas ir vai nu daudzsološi, vai nelāgi.
  • Tralis nāk smagi. Tas ir vai nu daudzsološi, vai nelāgi.
  • Ledus, lielos gabalos nākdams no Piedrujas, sablīvējas pie Doles..
  • Humora dēļ īslaicīgi [volejbolu] spēlēja arī direktors. Lieliskiem žestiem viņš tvarstīja garām vai pāri slīdošo bumbu, bet, kad tā nāca pa sitienam, bēga..
  • pārn. Viņš toties jūtas lieliski, kā gan tas arī varētu būt citādi tādā pasakainā pievakarē kā šī, kad no gaisa nāk pati debesu svētība skaidrās, siltās lāsēs..
5.Dzimt.
PiemēriSestais bērns [ģimenē] nāca pēc liela pārtraukuma, kad jau daži bija apmiruši, un tad arī bija pēdējais.
  • Sestais bērns [ģimenē] nāca pēc liela pārtraukuma, kad jau daži bija apmiruši, un tad arī bija pēdējais.
  • ..svainis noprecēja jaunu sievu, bet tā ne dzirdēt negribēja, ka viņai būtu jāaudzina sveši bērni. Diezgan būšot ar saviem ko noņemties, kad tie sākšot nākt.
  • Varbūt tiešām izdarīja kļūdu, ka nepaņēma par sievu pilsētiņas bodnieka Ipiķa meitu? Tai tagad puikas vien nāk..
  • Meitiņa pasaulē nāca ļoti vārga, šķita, ka viņa izdzisīs.
Stabili vārdu savienojumiNākt pasaulē.
6.Celties, izcelties (no kādas sociālas grupas, arī no kādas vietas).
PiemēriNākt no inteliģentas ģimenes.
  • Nākt no inteliģentas ģimenes.
  • «..līdzi mums un roku rokā ar mums kā līdz šim strādās no darba tautas nākusī, ar viņu saaugusi inteliģence.»
  • Munks nāca no nabadzīgiem zvejniekiem, bet izsitās līdz stūrmanim.
  • Mamma.. nāk no Āgenskalna, no ģimenes un vides, ar ko bija jāsamierinās galdniekzeļļa meitai, bet kas vairs nav vēlama ārstei..
6.1.Būt bijušam saistītam (ar kādu sociālu grupu, arī ar kādu vietu), būt bijušam piederīgam (pie kādas sociālas grupas).
PiemēriBarons.. nāca iz [no] galvaspilsētas zemes smalko ierašu augstskolas..
  • Barons.. nāca iz [no] galvaspilsētas zemes smalko ierašu augstskolas..
  • ..viņu labi pazina bijušā «demokrātiskā centra» ļaudis, kuriem savā laikā bija ietekme studentu biedrībā «Austrums». Siliņš nāca no šīs organizācijas aprindām.
  • Lote nākusi no ielas, tādēļ, protams, Pētera vecāki viņu nīst un nicina.
6.2.Rasties, izcelties (no kurienes), veidoties (no kā).
Piemēri«Netaisna manta svētību nenes!» Tā mācība laikam nenāk no šenes [šejienes]..
  • «Netaisna manta svētību nenes!» Tā mācība laikam nenāk no šenes [šejienes]..
  • Vai tikai šī gudrība [zēnam].. nav nākusi no Lūku Pētera kompānijas, pārāk bieži pēdējā laikā šiem luncinās apkārt..
  • Adatiņš bieži sūdzējās par samaitātu kuņģi... Tas nākot no tā, ka sausu Vien ēdot..
7.parasti 3. pers. Tuvoties, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu).
PiemēriGadi nāk, un gadi iet.
  • Gadi nāk, un gadi iet.
  • Vakars nāk.
  • Nāk jau pāri pusdienas laikam.
  • Kad stadiona sargs aizslēdza vārtus, nāca jau tuvu vienpadsmitiem.
  • Cik labi, ka esmu nomodā šai pirmsausmas stundā!.. nāk diena - mana diena, mana pirmā diena, kad esmu jau pieaugusi un ļoti patstāvīga!
  • pārn. Janvāris jaunu sāk gadu, Oktobris laikmetu sāk. Cilvēci sauļup viņš vada, Cilvēces ziedonis nāk.
7.1.Par cilvēka mūža posmu.
Piemēri«Vecums nāk un viņam līdz visādas domas...»
  • «Vecums nāk un viņam līdz visādas domas...»
  • ..viņam jau nāca trīsdesmit astotais gads..
8.parasti 3. pers. Pakāpeniski iestāties (par parādībām dabā, parasti par gaismu).
PiemēriNāk tumsa.
  • Nāk tumsa.
  • Septītais novembris. Lēni nāk gaisma, jo ir jau krietni pret ziemu. Lielā pilsēta vēl lāgā nav nometusi rīta krēslu..
  • pārn. Pagātne aizgāja Vakara blāzmā, - Nāks jauna blāzma Austruma pusē..
8.1.Tuvoties, sākties (par laikapstākļiem). Parādīties, parasti virs apvāršņa (par sauli).
PiemēriPērkona negaiss nāk tuvāk un tuvāk.
  • Pērkona negaiss nāk tuvāk un tuvāk.
  • Lai vēji nāk no kuras puses nākdami, brīvi tie klīst pār atmatu..
  • Pār jūru nāca sniegputenis.
  • ..Vēl kāda stunda, tad saule nāk, Nes dzīvību zeltainā traukā.
8.2.Sākt augt, veidoties (par augiem, to daļām). Sākot augt, kļūt redzamam, parādīties.
PiemēriNo zemes nāk ārā pirmie asni.
  • No zemes nāk ārā pirmie asni.
  • «Skat, vietām starp velēnām vēl nāk augšup īsta pļavas zāle!»
Stabili vārdu savienojumiNākt augšā (arī augšup).
8.3.Šķilties (par zobiem).
Piemēri«Zobi tev [zīdainim] vēl nenāk, tu esi vesels,.. un tomēr tu brēc kā negudrs.»
  • «Zobi tev [zīdainim] vēl nenāk, tu esi vesels,.. un tomēr tu brēc kā negudrs.»
8.4.Plūst, tecēt (par šķidrumu). Krist lejup (par nokrišņiem). Virzīties (kur iekšā, no kurienes ārā) – piemēram, par dūmiem, gaisa strāvām.
PiemēriNo brūces nāk asinis.
  • No brūces nāk asinis.
  • ..viens Augšzemes lielkungs.. licis aizsprostot augšā Susēju ar lielu dambi, lai brīvnieka dzirnavām nenāktu ūdens.
  • Debess pār jūru ir bez viena mākoņa, un viļņi nāk krastā caurspīdīgi zaļi, un baltās putu galotnes žilbina.
  • Kalvieša bēru dienā nāca sniegs ar lietu.
  • Ja putekļi nāktu ārā pa dūmeni, izskatītos, it kā krāsns kuras.
Stabili vārdu savienojumiŪdens nāk (arī kāpj, smeļas) mutē.
8.5.Izplatīties (no kurienes, arī kur iekšā) – par smaržām.
PiemēriPa vaļējo lodziņu.. plūda iekšā salda smarža, kas nāca no divām dobēm, kuras gluži tuvu pie lodziņa stāvēja..
  • Pa vaļējo lodziņu.. plūda iekšā salda smarža, kas nāca no divām dobēm, kuras gluži tuvu pie lodziņa stāvēja..
  • ..no viņas nāca tīru drēbju un vēl kaut kāda smarša [smarža]..
  • Asa sviedru smaka nāk no viņa, varbūt sasvīdis tālajā ceļā.
8.6.Izplatīties (no kurienes), kļūt skaļākam (par skaņu). Tikt izteiktam.
PiemēriNo govju staļļiem nāk troksnis: kaut kas kliedz un stāsta ko; aitas bļauj bez mitēšanās, un cūkas rukšina un nedod miera agrajam vakaram.
  • No govju staļļiem nāk troksnis: kaut kas kliedz un stāsta ko; aitas bļauj bez mitēšanās, un cūkas rukšina un nedod miera agrajam vakaram.
  • Artilērijas kanonāde nāca arvien tuvāk un tuvāk, bet to neievēroja.
  • Jaņuks ieklausījās kalēja balsī. Kur viņš to bija dzirdējis, tādu zemu, mazliet dobju balsi, kas likās nākam no krūšu lejgala?
  • «Te runā Ramba! Sveiks, Pāvil!» vārdi nāca kā no akas dibena.
Stabili vārdu savienojumiVārdi (arī neviens vārds, skaņa) nenāk pār lūpām.
9.parasti 3. pers. Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriNāk prieks.
  • Nāk prieks.
  • Nāk ciešanas.
  • Dusmas nāk.
  • Sāpju lēkmes nāk ik pēc brīža.
  • ..zināju, ka viņš nebija vainīgs, mani iemīlēdams. Mīlestība bija nākusi pār viņu tikpat negaidīti kā pār mani. Negaidīti un neatvairāmi.
  • Tevi atpakaļ neatgūs bēdas, nenāks izmisis nogurums līdz - tos jūnija vēji un saule nelaidīs.
  • ..[vecais Brīviņš] tikai slaistījās kraukādams, ka citam taisni vēmiens nāca.
  • Man nāca smiekli, bet es valdījos.
  • Lai gan miegs nāca kā ūdens, tomēr savos augšā no siltās gultas, jo ar miegošanos tagad varēja izputēt viss skaistais brauciens..
Stabili vārdu savienojumiApetīte nāk (arī aug) ar ēšanu.
9.1.Rasties apziņā (par domām, idejām u. tml.).
Piemēri«Bet, ja nu Līziņa sēdētu galda galā, līgavas vietā, kā tad tas izskatītos?» Annele domā. Tā pēkšņi viņai nāk tās domas.
  • «Bet, ja nu Līziņa sēdētu galda galā, līgavas vietā, kā tad tas izskatītos?» Annele domā. Tā pēkšņi viņai nāk tās domas.
Stabili vārdu savienojumiNākt atmiņā. Nākt prātā (arī galvā).
9.2.Rasties, arī pilnveidoties (piemēram, par spējām, pieredzi).
PiemēriPrāts nāk ar gadiem.
  • Prāts nāk ar gadiem.
  • Pieredze nāca ar katru uzņemto epizodi, ar katru izstrīdēto domstarpību..
  • Kas ir gudrība tautas dziesmu tēlojumā?.. Tā ir - dzīves gudrība. No skolas un grāmatām tā nevarēja nākt: skolu nebija..
10.parasti 3. pers. Tikt sūtītam šurp, atrasties ceļā šurp, arī tikt saņemtam (par sūtījumu).
Piemēri«Nez kāpēc Kārlēns ilgi neraksta?..Vai nu pasts nenāk, vai kā citādi...»
  • «Nez kāpēc Kārlēns ilgi neraksta?..Vai nu pasts nenāk, vai kā citādi...»
  • Otrā vēstule nāca no Alekša, patiesībā pat ne vēstule - bandrole.
  • «Uz Paulu [iešu],» Krustiņš atbildēja, «viņam nāk avīze, un es tagad ilgi nekādā laikrakstā neesmu ieskatījies.»
10.1.Tikt iegūtam, saņemtam, arī atgādātam (no kurienes).
PiemēriNu Veckalači dienu pa dienai gaidīja, kad tā lielā nauda nāks no Amerikas.
  • Nu Veckalači dienu pa dienai gaidīja, kad tā lielā nauda nāks no Amerikas.
  • ..izrādās, ka kolekcijā pārstāvēti ne tikai Urālu akmeņi. Izturīgais granīts.. nācis no Karēlijas, Krimas, Altajas, Uzbekijas...
10.2.Tikt uzzinātam, saņemtam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
Piemēri«Fenikss» cieš dzelzs un čuguna badu. Tādas pašas zinas nāk arī no citām Krievijas lauksaimniecības mašīnu rūpnīcām.
  • «Fenikss» cieš dzelzs un čuguna badu. Tādas pašas zinas nāk arī no citām Krievijas lauksaimniecības mašīnu rūpnīcām.
11.parasti 3. pers. Tikt iegūtam (piemēram, par ražu, par lomu zvejā, arī mantu, naudu).
PiemēriMaize nenāk bez strādāšanas.
  • Maize nenāk bez strādāšanas.
  • Reņģe nāca tīri ciešami, un uz kuģa valdīja lietišķa darba atmosfēra.
  • Lai gan lieta bij skaidra, tad tomēr pagāja ilgāks laiks, nekā Slaucējs domāja, kamēr Kalna Spijēni ar Silabrieža mantas lielāko daļu nāca viņa rokā.
Stabili vārdu savienojumiNauda nāk (griezdamās) (arī griežas).
12.parasti 3. pers. Veidoties, iestāties, iesākties (piemēram, par kādu stāvokli, parādību).
PiemēriNāk jauni laiki.
  • Nāk jauni laiki.
  • Nāk uzvara.
  • Nāk jauni notikumi.
  • Nāk laime.
  • «Ja nāktu karš, - jā, tad es zinu, ko darīt.»
  • ..Cīņā mums spēks un balsts, Nāk mūsu nākotnes valsts.
  • Kas viņam varēja nākt vēl briesmīgāks par to, kas jau noticis?
  • ..celtņu vadītāji kļuva par brigādes vīriem. Tas atmaksājās, nāca par labu gan tieši viņiem, gan visam celtnieku darbam.
  • «Mācīšanās nevienam nenāk par ļaunu,» Zigis pasmaidīja.
  • ..visi likušies uz to, ka bērniem vajag mašīnas, vai nu viņas nāk par labu vai sliktu, kas to lai zina.
  • «Kā tas nāk, ka no jauktā kora.. esat pievērsies vīru koriem?»
Stabili vārdu savienojumiKā tas nāk? Nāk par labu.
12.1.Tikt izdarītam, izveidotam, izteiktam (piemēram, par domu, spriedumu).
PiemēriNāk nepatīkams secinājums.
  • Nāk nepatīkams secinājums.
  • Mirdzai pat asaras saskrēja acīs, jo likās, ka tūlīt nāks slēdziens, ka tādai muļķīgi spītīgai meitenei komjaunatnē nav vietas.
12.2.Tikt veiktam, notikt, arī ierindoties, sekot (kādā kārtībā, secībā).
Piemēri«Pastāsti, ko tu tagad domā darīt? Vai jauns Latvijas rekords būs?» - «Rekordi vienmēr nāk pašās beigās,» Zigis nenoteikti paraustīja plecus.
  • «Pastāsti, ko tu tagad domā darīt? Vai jauns Latvijas rekords būs?» - «Rekordi vienmēr nāk pašās beigās,» Zigis nenoteikti paraustīja plecus.
  • ..polārās piemaksas nāk vēlāk un pamazām, pēc attiecīgi nostrādāta laika.
  • ..pēc futbola cienītājiem un hokeja entuziastiem tūdaļ nākot filatēlisti - viņu pasaulē esot vairāk nekā 200 miljonu.
12.3.Atrasties, būt novietotam (parasti kādā secībā).
Piemēri..tūliņ nāca Kalnasmeltēnu grava, bēris pats zināja, ka tur jāpietur soļiem.
  • ..tūliņ nāca Kalnasmeltēnu grava, bēris pats zināja, ka tur jāpietur soļiem.
  • Trīs prāvus lokus ceļā izmet Graužupīte. Tad nāk vēju izplūkātais bērzs..
  • Virsū bija bieza trūdu kārta, bet zem tās nāca baltais māls un vēl dziļāk akmeņaini oļi un pat pa plienakmens dzīslai.
  • Krasti un koki nāk arvien tuvāk, it kā sveicienam gribētu mums pasniegt savas zaļās lapu rokas.
Stabili vārdu savienojumiNākt tuvāk.
  • Nākt tuvāk — Šķietami tuvoties (par ko nekustīgu, uz kuru kāds virzās).
13.Kļūt (kādam), nonākt (kādā stāvoklī, arī līdz kādam rezultātam), iegūt (kādu īpašību) – par cilvēku.
PiemēriAr laiku nāks vecāks un prātīgāks.
  • Ar laiku nāks vecāks un prātīgāks.
  • ..jo lielāks viņš nāca, jo lielākas silītes ar sarežģītākiem šķērskokiem un auklām, un lupatiņām viņš pludināja pa dīķi.
  • ..kādēļ deviņpadsmit gadu vecumā dēls nenāk pie prāta?
  • ..kad Bambāns, acis mirkšķinādams, nāk pie sajēgas, viņš redz pavisam tuvu galda kāju..
  • Zakss [ievainotais] nāca pie samaņas pēc trim stundām.
  • ..spēlēdams ričuraču ar Helmutu, drīz nācu pie atziņas, ka viņš daudzējādā ziņā dzīves gudrībā aizgājis tālu man priekšā.
  • Apspriedušies tēvs ar dēlu nāca pie slēdziena, ka Raitam.. jābrauc uz Rīgu meklēt palīdzību.
  • ..[barons] nācis pie pārliecības, ka muižai nebūs lopu ganību [ja purvu nosusinās].
Stabili vārdu savienojumiNākt (biežāk būt) (labi, arī krietni) gados.
13.1.Sasniegt (kādu gatavības pakāpi), iegūt (kādu īpašību) – par augiem, dzīvniekiem.
PiemēriRudzi nāk pļaujami.
  • Rudzi nāk pļaujami.
  • Āboli nāk ēdami.
  • Zosis nāk kaujamas.
  • ..kad nāca brūklenes sarkanas, tad mēs ar vecmāti [vecomāti] taisījāmies uz lielisku lasīšanu.
  • Pavasarī nāks kumeļš strādājams..
  • ..kūtī Piektaļai kuru katru brīdi vajadzēja nākt slaucamai..
13.2.Sasniegt (kādu stāvokli), tiekot pakļautam kādai norisei, darbībai (par priekšmetiem).
PiemēriĒka nāk gatava.
  • Ēka nāk gatava.
  • Trauks nāk pilns.
  • Klaips nāk uz beigām.
  • Kad kaudze nāca augstāka un ar klēpjiem vairs nevarēja sasniegt, tad Nestors viens pats [ar] dakšām cēla augšā..
14.Tikt ieceltam (piemēram, amatā), iegūt (piemēram, slavu, varu).
PiemēriKad Brīviņš nāks amatā, tad būs pavisam cita kārtība.
  • Kad Brīviņš nāks amatā, tad būs pavisam cita kārtība.
  • Tā, lūk, Roplaiņi cēlās un cēlās un nāca slavā, un līdz ar viņiem Ošs.
  • Nākusi pie varas [1919. gadā Latvijā], buržuāzija ar padomju varas piekritējiem nežēlīgi izrēķinājās.
15.Tikt pakļautam (kādai darbībai), nokļūt (kādā stāvoklī).
PiemēriNākt pārdošanā.
  • Nākt pārdošanā.
  • ..ar palaidnīgu dzīvi [nomnieks] tā iestidzis parādos, ka.. vīram pēc Jura dienas visa manta nākusi ūtrupē..
  • Un tomēr viņai vēl bija nākt valodās.
  • ..viņš un viņa mazā dzimta nāca ļaužu mēlēs.
  • Arvien ciešāk nāca modē tāda pēkšņa izsviešana no fabrikas bez iepriekšēja uzteikuma..
Stabili vārdu savienojumiNākt (ļaužu) valodās (arī mēlēs). Nākt modē.
16.parasti 3. pers. Tikt ievietotam, novietotam (kur).
Piemēri..es gāju klētī, kur Pontadziene vecmāti [vecomāti] ieveda, lai kaut ko mūsu kulēs iebērtu. Vienā nāca miežu putraimi, otrā smalki bīdelēti kviešu milti.
  • ..es gāju klētī, kur Pontadziene vecmāti [vecomāti] ieveda, lai kaut ko mūsu kulēs iebērtu. Vienā nāca miežu putraimi, otrā smalki bīdelēti kviešu milti.
  • «Un tas [gredzens] nāk ap putna kāju?» - «Jā, tas nāk ap putna kāju,» Valdis apstiprina.
  • Es noliecos un nobučoju šo no garaiņiem slapjo roku. «Nevajag, Jānīt,» saimniece teica, bet tomēr roka nāca ļoti viegli man pie lūpām.
  • ..pusdienās visbiežāk nāca galdā putraimu putra..
Stabili vārdu savienojumiNākt galdā.
16.1.Tikt piešķirtam, dotam (kam).
PiemēriIevai pūrā nāca līdz divas govis, drēbju skapis un gulta ar spilveniem un veļu, bez tam vēl trīssimt rubļu naudas.
  • Ievai pūrā nāca līdz divas govis, drēbju skapis un gulta ar spilveniem un veļu, bez tam vēl trīssimt rubļu naudas.
  • Varbūt viņas [govis] juta, ka daļa no piena nāks arī viņu teliņiem..
17.parasti 3. pers.; sar. Maksāt2.
PiemēriTirgus diena. Sirma māmuļa lēniem solīšiem iet gar stendiem. Tai rokā nobružāta tukša soma. «Cik sviestiņš nāk..?»
  • Tirgus diena. Sirma māmuļa lēniem solīšiem iet gar stendiem. Tai rokā nobružāta tukša soma. «Cik sviestiņš nāk..?»
Stabili vārdu savienojumiIekšā ir, bet ārā nenāk. Nāk atpakaļ. Nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu.
Avoti: 5. sējums