nākt
nākt nāku, nāc, nāk, pag. nācu; intrans.
1.Virzīties šurp, arī ierasties, liekot soļus (par cilvēku).
PiemēriNākt pa ceļu.
Stabili vārdu savienojumiEj, kur (arī no kurienes) esi nācis!
1.1.Par dzīvniekiem.
Piemēri«Ei, kas tur par ciemiņu?.. Skaties - kaķis! Nu, nāc nu, nāc iekšā,» vecītis aicināja.
1.2.Doties šurp, arī ierasties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
PiemēriNākt ciemos.
Stabili vārdu savienojumiNākt (arī iet) uz ādas (arī virsū).
1.3.Doties šurp, ierasties (lai ko darītu, ar ko nodarbotos, ieņemtu kādu amatu u. tml.).
Piemēri«Kad nāksi atkal skolā?» skolēni viņam prasa. «Kad ciema dārzos izbeigsies vīnogas,» atteic Mameds..
1.4.Ierasties (pēc kāda, kā), nomainot (to), sekot (kādam, kam).
PiemēriJaunā paaudze nāk vecās vietā.
1.5.Vērsties (pie kāda, piemēram, ar sūdzību). Izvirzīt (piemēram, priekšlikumu).
PiemēriNākt ar ierosinājumu.
1.6.sar. Braukt šurp (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).
PiemēriMēs nācām no Anglijas. Glazgovā es biju nopircis diezgan daudz augļu un, protams, arī vairākas pudeles viskija.
2.parasti 3. pers. Lidot šurp (parasti par putniem, kukaiņiem).
PiemēriPirms vēl sniegs bij sācis kust, Nāca sīki gāju putni..
3.parasti 3. pers. Peldēt šurp (parasti uz nārstošanas vietām) — parasti par zivīm.
PiemēriLaši nāk nārstot upēs.
4.parasti 3. pers. Virzīties, braukt šurp (par transportlīdzekļiem).
PiemēriTrolejbuss nāk ik pa piecām minūtēm.
4.1.Atrasties kustībā šurp, virzīties, tikt virzītam šurp (par priekšmetiem).
PiemēriTralis nāk smagi. Tas ir vai nu daudzsološi, vai nelāgi.
5.Dzimt.
PiemēriSestais bērns [ģimenē] nāca pēc liela pārtraukuma, kad jau daži bija apmiruši, un tad arī bija pēdējais.
Stabili vārdu savienojumiNākt pasaulē.
6.Celties, izcelties (no kādas sociālas grupas, arī no kādas vietas).
PiemēriNākt no inteliģentas ģimenes.
6.1.Būt bijušam saistītam (ar kādu sociālu grupu, arī ar kādu vietu), būt bijušam piederīgam (pie kādas sociālas grupas).
PiemēriBarons.. nāca iz [no] galvaspilsētas zemes smalko ierašu augstskolas..
6.2.Rasties, izcelties (no kurienes), veidoties (no kā).
Piemēri«Netaisna manta svētību nenes!» Tā mācība laikam nenāk no šenes [šejienes]..
7.parasti 3. pers. Tuvoties, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu).
PiemēriGadi nāk, un gadi iet.
7.1.Par cilvēka mūža posmu.
Piemēri«Vecums nāk un viņam līdz visādas domas...»
8.parasti 3. pers. Pakāpeniski iestāties (par parādībām dabā, parasti par gaismu).
PiemēriNāk tumsa.
8.1.Tuvoties, sākties (par laikapstākļiem). Parādīties, parasti virs apvāršņa (par sauli).
PiemēriPērkona negaiss nāk tuvāk un tuvāk.
8.2.Sākt augt, veidoties (par augiem, to daļām). Sākot augt, kļūt redzamam, parādīties.
PiemēriNo zemes nāk ārā pirmie asni.
Stabili vārdu savienojumiNākt augšā (arī augšup).
8.3.Šķilties (par zobiem).
Piemēri«Zobi tev [zīdainim] vēl nenāk, tu esi vesels,.. un tomēr tu brēc kā negudrs.»
8.4.Plūst, tecēt (par šķidrumu). Krist lejup (par nokrišņiem). Virzīties (kur iekšā, no kurienes ārā) — piemēram, par dūmiem, gaisa strāvām.
PiemēriNo brūces nāk asinis.
Stabili vārdu savienojumiŪdens nāk (arī kāpj, smeļas) mutē.
8.5.Izplatīties (no kurienes, arī kur iekšā) — par smaržām.
PiemēriPa vaļējo lodziņu.. plūda iekšā salda smarža, kas nāca no divām dobēm, kuras gluži tuvu pie lodziņa stāvēja..
8.6.Izplatīties (no kurienes), kļūt skaļākam (par skaņu). Tikt izteiktam.
PiemēriNo govju staļļiem nāk troksnis: kaut kas kliedz un stāsta ko; aitas bļauj bez mitēšanās, un cūkas rukšina un nedod miera agrajam vakaram.
Stabili vārdu savienojumiVārdi (arī neviens vārds, skaņa) nenāk pār lūpām.
9.parasti 3. pers. Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriNāk prieks.
Stabili vārdu savienojumiApetīte nāk (arī aug) ar ēšanu.
9.1.Rasties apziņā (par domām, idejām u. tml.).
Piemēri«Bet, ja nu Līziņa sēdētu galda galā, līgavas vietā, kā tad tas izskatītos?» Annele domā. Tā pēkšņi viņai nāk tās domas.
Stabili vārdu savienojumiNākt atmiņā. Nākt prātā (arī galvā).
9.2.Rasties, arī pilnveidoties (piemēram, par spējām, pieredzi).
PiemēriPrāts nāk ar gadiem.
10.parasti 3. pers. Tikt sūtītam šurp, atrasties ceļā šurp, arī tikt saņemtam (par sūtījumu).
Piemēri«Nez kāpēc Kārlēns ilgi neraksta?..Vai nu pasts nenāk, vai kā citādi...»
10.1.Tikt iegūtam, saņemtam, arī atgādātam (no kurienes).
PiemēriNu Veckalači dienu pa dienai gaidīja, kad tā lielā nauda nāks no Amerikas.
10.2.Tikt uzzinātam, saņemtam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
Piemēri«Fenikss» cieš dzelzs un čuguna badu. Tādas pašas zinas nāk arī no citām Krievijas lauksaimniecības mašīnu rūpnīcām.
11.parasti 3. pers. Tikt iegūtam (piemēram, par ražu, par lomu zvejā, arī mantu, naudu).
PiemēriMaize nenāk bez strādāšanas.
Stabili vārdu savienojumiNāk kā pa reni. Nākt (kāda) rokās.
12.parasti 3. pers. Veidoties, iestāties, iesākties (piemēram, par kādu stāvokli, parādību).
PiemēriNāk jauni laiki.
Stabili vārdu savienojumiKā tas nāk? Nāk par labu.
12.1.Tikt izdarītam, izveidotam, izteiktam (piemēram, par domu, spriedumu).
PiemēriNāk nepatīkams secinājums.
12.2.Tikt veiktam, notikt, arī ierindoties, sekot (kādā kārtībā, secībā).
Piemēri«Pastāsti, ko tu tagad domā darīt? Vai jauns Latvijas rekords būs?» - «Rekordi vienmēr nāk pašās beigās,» Zigis nenoteikti paraustīja plecus.
12.3.Atrasties, būt novietotam (parasti kādā secībā).
Piemēri..tūliņ nāca Kalnasmeltēnu grava, bēris pats zināja, ka tur jāpietur soļiem.
Stabili vārdu savienojumiNākt tuvāk.
13.Kļūt (kādam), nonākt (kādā stāvoklī, arī līdz kādam rezultātam), iegūt (kādu īpašību) — par cilvēku.
PiemēriAr laiku nāks vecāks un prātīgāks.
Stabili vārdu savienojumiNākt (biežāk būt) (labi, arī krietni) gados.
13.1.Sasniegt (kādu gatavības pakāpi), iegūt (kādu īpašību) — par augiem, dzīvniekiem.
PiemēriRudzi nāk pļaujami.
13.2.Sasniegt (kādu stāvokli), tiekot pakļautam kādai norisei, darbībai (par priekšmetiem).
PiemēriĒka nāk gatava.
14.Tikt ieceltam (piemēram, amatā), iegūt (piemēram, slavu, varu).
PiemēriKad Brīviņš nāks amatā, tad būs pavisam cita kārtība.
15.Tikt pakļautam (kādai darbībai), nokļūt (kādā stāvoklī).
PiemēriNākt pārdošanā.
Stabili vārdu savienojumiNākt (ļaužu) valodās (arī mēlēs). Nākt modē.
16.parasti 3. pers. Tikt ievietotam, novietotam (kur).
Piemēri..es gāju klētī, kur Pontadziene vecmāti [vecomāti] ieveda, lai kaut ko mūsu kulēs iebērtu. Vienā nāca miežu putraimi, otrā smalki bīdelēti kviešu milti.
Stabili vārdu savienojumiNākt galdā.
16.1.Tikt piešķirtam, dotam (kam).
PiemēriIevai pūrā nāca līdz divas govis, drēbju skapis un gulta ar spilveniem un veļu, bez tam vēl trīssimt rubļu naudas.
17.parasti 3. pers.; sar. Maksāt2.
PiemēriTirgus diena. Sirma māmuļa lēniem solīšiem iet gar stendiem. Tai rokā nobružāta tukša soma. «Cik sviestiņš nāk..?»
Stabili vārdu savienojumiIekšā ir, bet ārā nenāk. Nāk atpakaļ. Nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu.
Avoti: 5. sējums