Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
velns
velns -a, v.; rel., mit.
1.Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā. Sātans.
PiemēriJa tevi velns.. vilina uz ļaunumiem, sevišķi uz miesas kārumiem, tad nedomā velna ne caur ko drīzāk aizgainīt, kā pastāvīgi strādājot..
  • Ja tevi velns.. vilina uz ļaunumiem, sevišķi uz miesas kārumiem, tad nedomā velna ne caur ko drīzāk aizgainīt, kā pastāvīgi strādājot..
1.1.mit., folkl. Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
PiemēriPurva velns.
  • Purva velns.
  • Velna nedarbs.
  • ..teiku fantastika akmeņu pārvietotāja uzdevumu parasti uztic mitoloģiskajam velnam.
  • ..dzirnavās nakti bij dzīres. Velni dejoja ar raganām..
  • Rūsa: Lieta pavisam vienkārša - purvā dzīvojot velns. - Direktors: Un ko šis te darot? - Rūsa: Sargot bagātības, lai citi velni tās nenozog.
  • Uz plaukta malas apmetušies trīs jocīgi Latgales māla velni. Viens no viņiem, asti ap kaklu apvijis, izskatās pavisam bēdīgs. Varbūt tāpēc, ka viņam ir milzīga, neveikla naba.
  • sal. Priekšstrādnieks ar Bramani tīrīja šārīta kūlumu, abi nokūpējuši kā velni.
1.2.savienojumā ar apzīmētāju; pārn. Netikums.
PiemēriLepnības velns bij apsēdis ļaužu prātus, katrs gruntnieks jau taisījās lielkungam blakus.
  • Lepnības velns bij apsēdis ļaužu prātus, katrs gruntnieks jau taisījās lielkungam blakus.
  • Skaudības velns sagrāba bagātās saimnieces sirdi un plosīja asiem nagiem.
  • Ar didaktisku pļāpāšanu par darba skaistumu mēs neizdzīsim no dažiem audzēkņiem slinkuma velnu..
1.3.pārn.; sar. Nesaticīgs, ļauns cilvēks. Arī ass, nepakļāvīgs, enerģisks cilvēks.
Piemēri«Nudien, viņš [kaimiņš] apkritīs vai iemausies [iekritīs] purvā,» Vītols domāja ar ļaunu prieku. «Un tas viņam, velnam, derētu. Ai, kā derētu!»
  • «Nudien, viņš [kaimiņš] apkritīs vai iemausies [iekritīs] purvā,» Vītols domāja ar ļaunu prieku. «Un tas viņam, velnam, derētu. Ai, kā derētu!»
  • «Velns viņa ir, ne sievišķis. Sargā [viņu] gan - balta ķēve un smuka sieva ir vīra nelaime...»
  • Viņam gan ir laime uz lepnām sievietēm. Mājās viens tāds velns, mīlams, bet nepaciešams..
  • Brempelis:.. kopā 375 lati. Ko teiksi? Kas māk, tam nāk. - Robčiks: Tu esi velns!
1.4.ģen.: velna, adj. nozīmē; sar. Izdarīgs, prasmīgs (par cilvēkiem). Arī slikts, nevēlams, nepiemērots.
PiemēriBet Antiņš cerēja kādu lielāku dabūt, tā ka pat Pēterim lai tiktu ko pabrīnīties, sak, lūk, velna puika, kādu līdaku nodūris!
  • Bet Antiņš cerēja kādu lielāku dabūt, tā ka pat Pēterim lai tiktu ko pabrīnīties, sak, lūk, velna puika, kādu līdaku nodūris!
  • «Velna skuķis!» viņš nogrozīja galvu. «..Kā viņa dzied un kā skatās!»
  • Hope: Viņš visu ceļu man stāstīja par jums. Ja kaut maza daļiņa no tā ir taisnība, tad jūs esat īsts velna zellis!
  • Harijs ar pūlēm noturējās, lai nepateiktu Zirnim kādu rupjību pretī, jo sevišķi par Tedi. «Ak tu velna vecis tāds,» Harijs klusībā sirdījās.
1.5.ģen.: velna, adj. nozīmē; sar. Slikts, kaitīgs, nevēlams (par parādībām, priekšmetiem u. tml.).
Piemēri«Tfi, velna laiks! Divas stundas paies, kamēr aizkulsimies.»
  • «Tfi, velna laiks! Divas stundas paies, kamēr aizkulsimies.»
1.6.nom.: velns, retāk akuz.: velnu, izsauk. nozīmē; sar. Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
Piemēri«Ak, velns, būtu man vēl bijis vērdiņš!» Ansis iesaucās un meklēja kabatās.
  • «Ak, velns, būtu man vēl bijis vērdiņš!» Ansis iesaucās un meklēja kabatās.
  • «Atmini, tad dabūsi vienu muti,» teica svešiniece un urbās man acīs līdz pašai sirdij. Velns, kas tās bija par acīm! Tādas melnas un karstas kā uguns.
  • «Ak tu velns, kā tajā pavasarī ķirši ziedēja! Un lakstīgalu dēļ naktī ne gulēt nevarēja.»
  • Beidzot pār kalnu kāds nāca. Velnu, tā jau saimniece..
Stabili vārdu savienojumi(Kāds) velns (arī nelabais) dīdīja (arī kūdīja). (Pa)dzīt (retāk plēst) velnu.
Avoti: 8. sējums