Velns (viņu, arī to) (sa)zin(a)! idioma
Velns (viņu, arī to) (sa)zin(a)!
vienk. Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
PiemēriFricis sarausta bikses. Brīdi sasprindzināti domā. Velns viņu zina... Laikam virs meža bijusi gaisa kauja.
- Fricis sarausta bikses. Brīdi sasprindzināti domā. Velns viņu zina... Laikam virs meža bijusi gaisa kauja.
- Velns viņu zina, kur pasaulei azote, kur ir silti!
- Armīns:.. grīda hallē no ozola klucīšiem.. un taisni pretī īsts veclaicīgs kamīns ar kādām tur keramikām, velns zin, no kurienes izrauts.
- Skatīdamies zvaigznēs, kapteinis zūdījās: «Velns viņu sazin, kur mēs atrodamies!»