Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
velobraucējs
velobraucējs -a, v.
velobraucēja -as, s.
1.Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu. Velosipēdists (1). Riteņbraucējs (1).
PiemēriVēl kāds autoamatieru biedrības darbības aspekts: tieši viņi ir tie, kas sagatavo un eksaminē simtprocentīgi visus velosipēdistus, izsniedzot viņiem velobraucēju apliecības.
2.Sportists, kas specializējies riteņbraukšanā. Riteņbraucējs (2).
Piemēri..beidzot atkal kāds no mūsējiem «pieteicies» labāko velobraucēju pulkā.
Avoti: 8. sējums