Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
velns
velns -a, v.; rel., mit.
1.Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā. Sātans.
PiemēriJa tevi velns.. vilina uz ļaunumiem, sevišķi uz miesas kārumiem, tad nedomā velna ne caur ko drīzāk aizgainīt, kā pastāvīgi strādājot..
1.1.mit., folkl. Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
PiemēriPurva velns.
1.2.savienojumā ar apzīmētāju; pārn. Netikums.
PiemēriLepnības velns bij apsēdis ļaužu prātus, katrs gruntnieks jau taisījās lielkungam blakus.
1.3.pārn.; sar. Nesaticīgs, ļauns cilvēks. Arī ass, nepakļāvīgs, enerģisks cilvēks.
Piemēri«Nudien, viņš [kaimiņš] apkritīs vai iemausies [iekritīs] purvā,» Vītols domāja ar ļaunu prieku. «Un tas viņam, velnam, derētu. Ai, kā derētu!»
1.4.ģen.: velna, adj. nozīmē; sar. Izdarīgs, prasmīgs (par cilvēkiem). Arī slikts, nevēlams, nepiemērots.
PiemēriBet Antiņš cerēja kādu lielāku dabūt, tā ka pat Pēterim lai tiktu ko pabrīnīties, sak, lūk, velna puika, kādu līdaku nodūris!
1.5.ģen.: velna, adj. nozīmē; sar. Slikts, kaitīgs, nevēlams (par parādībām, priekšmetiem u. tml.).
Piemēri«Tfi, velna laiks! Divas stundas paies, kamēr aizkulsimies.»
1.6.nom.: velns, retāk akuz.: velnu, izsauk. nozīmē; sar. Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
Piemēri«Ak, velns, būtu man vēl bijis vērdiņš!» Ansis iesaucās un meklēja kabatās.
Stabili vārdu savienojumi(Kāds) velns (arī nelabais) dīdīja (arī kūdīja). (Pa)dzīt (retāk plēst) velnu.
Avoti: 8. sējums