Stabili vārdu savienojumi(Kāds) velns (arī nelabais) dīdīja (arī kūdīja). (Pa)dzīt (retāk plēst) velnu.
Stabili vārdu savienojumi
- (Kāds) velns (arī nelabais) dīdīja (arī kūdīja) idioma — sar. Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
- (Pa)dzīt (retāk plēst) velnu idioma — sar. (Pa)jokot. Arī (pa)muļķot kādu.
- (Pa)sūtīt (arī (aiz)triekt) pie velna, arī pie visiem (arī deviņiem) velniem idioma — vienk. Raidīt kādu prom, noraidīt kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- (Skriet) velnam (arī vilkam) rīklē idioma — sar. (Doties) nenovēršamās briesmās.
- Bēg (arī mūk, sargās) kā velns (arī žīds) no krusta idioma — sar. Saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
- Ej (arī vācies) pie velna, arī pie visiem (arī deviņiem) velniem! idioma — vienk. Saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Izdzīt velnu (arī nelabo, nešķīsto garu, ļauno garu u. tml.) — Pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem: panākt ar mītiskām vai reliģiskām darbībām, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
- Kā deviņi velni, arī kā divi deviņi idioma — sar. Saka par ko (parasti par skriešanu), kas notiek ļoti lielā steigā.
- Kā velna (arī sātana, nelabā) apsēsts idioma — 1.sar. Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.2. Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
- Kā velna (arī vēja) plēsts idioma — sar. Saka par ko tādu, kas virzās ļoti ātri. Saka par ko tādu, kas noris ļoti ātri.
- Kā velns ar vējlukturi idioma — sar. Ātri, neskatoties, bez apdomos.
- Kāda velna pēc (arī dēļ), arī kādam velnam, retāk kāds velns idioma — sar. Saka, paužot lielu neizpratni, arī sašutumu.
- Lai velns par stenderi paliek idioma — sar. Katrā ziņā, neraugoties ne uz kādiem šķēršļiem.
- Lai velns parauj! arī Kaut velns parautu! arī Velns tevi rāvis! idioma — vienk. Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Ne velna (arī ne velnam) idioma — sar. Saka, pastiprinot (kā) noliegumu.
- Parādīt velnu idioma — vienk. Atriebties, atmaksāt (kādam).
- Pārdot (savu) dvēseli velnam idioma — Pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem: atdot savu dvēseli velnam par kādiem, parasti materiāliem, labumiem.
- Pēc velna, arī kā velns idioma — sar. Saka par īpašību, pazīmi, darbību, stāvokli, kam ir augsta izpausmes pakāpe.
- Pie velna! idioma — sar. Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Uz velna paraušanu idioma — sar. Cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko.
- Velna auza — Velnauza.
- Velna beka — Indīga sēne ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu.
- Velna ducis idioma — Trīspadsmit (māņticīgo uztverē - nelaimīgs skaitlis).
- Velna dzēriens (arī dzira)sar. — Alkoholisks dzēriens (parasti degvīns).
- Velna laivasarheol. — Skandināvu senkapi ar virszemes akmeņu krāvumiem, kas izveidoti laivas formā.
- Velna milti idioma — sar. Saka par ko ļoti nevēlamu, nepatīkamu.
- Velna pilns idioma — sar. Saka par dzīvespriecīgu cilvēku, kam patīk jokot.
- Velna pirksts idioma — sar. Saka par to, kas it kā radies, noticis pēc velna gribas, ar velna ziņu.
- Velna pulveris idioma — sar. Saka par ļoti uzņēmīgu, enerģisku, izdarīgu, arī stipru cilvēku.
- Velna pūtiens idioma — sar. Liels daudzums (kā).
- Velna rutks — Velnarutks.
- Velns (arī nelabais) dīda idioma — sar. Saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
- Velns (arī piķis) ar ārā! idioma — vienk. Saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
- Velns (ne)rauj (kādu) idioma — vienk. Saka, ja (kādam) (ne)notiek kas slikts.
- Velns (viņu, arī to) (sa)zin(a)! idioma — vienk. Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Velns ar viņu (arī to) idioma — sar. Saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, pret ko.
- Velns lai parauj! arī Velns parāvis! arī Velns un elle! idioma — vienk. Izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piemēram, sašutumu, sajūsmu).
- Velnu redzēt idioma — sar. Saka, ja kādam klājas ļoti slikti.
