nabadzīgs
nabadzīgs -ais; s. -a, -ā
nabadzīgi apst.
1.Tāds, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību vai arī tas ir niecīga daudzuma. Nemantīgs, trūcīgs.
PiemēriNabadzīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kura iedzīvotājiem trūkst nepieciešamo materiālo vērtību vai arī tās ir niecīgā daudzumā (par teritoriju).
PiemēriNabadzīga sādža.
1.2.Tāds, kura veidošanai, sagatavošanai nav izlietots vai ir izlietots nepietiekamā daudzumā, apjomā kas vērtīgs, nepieciešams.
PiemēriNabadzīgs maizes rieciens.
2.Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā. Tāds, kurā ir maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu.
PiemēriAr zivīm nabadzīgs ezers.
2.1.Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem).
PiemēriNabadzīga augu valsts.
2.2.Vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
PiemēriNabadzīga fantāzija.
2.3.Neiejūtīgs, sekls (par psihi, raksturu, personību).
PiemēriCik jūsu dvēsles, ak, ir nabadzīgas! Ne saulē viņas kvēl, Ne citu jūtām līdz trīs viņu stīgas.
Avoti: 5. sējums