aprobežoties
aprobežoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
Veikt tikai daļu (no iespējamā, vajadzīgā). Būt pieticīgam, apmierināties (ar ko nelielu, nepilnīgu).
PiemēriAprobežoties ar īsu sarunu.
- Aprobežoties ar īsu sarunu.
- Aprobežoties ar rājienu.
- Kritika, kas aprobežojas tikai ar paša daiļdarba iekšējās struktūras analīzi, nevar būt citāda kā vienīgi sausa, akadēmiska, tā nevar ieinteresēt plašas lasītāju masas..
- Vēl vienu deju Leinasars dabūja nosēdēt blakus Skaidrītei un aprobežoties ar aprautām sarunām par ļoti vispārējiem jautājumiem.
Avoti: 1. sējums