Veikt tikai daļu (no iespējamā, vajadzīgā). Būt pieticīgam, apmierināties (ar ko nelielu, nepilnīgu).
PiemēriAprobežoties ar īsu sarunu.
Piemēri
Aprobežoties ar īsu sarunu.
Aprobežoties ar rājienu.
Kritika, kas aprobežojas tikai ar paša daiļdarba iekšējās struktūras analīzi, nevar būt citāda kā vienīgi sausa, akadēmiska, tā nevar ieinteresēt plašas lasītāju masas..
Vēl vienu deju Leinasars dabūja nosēdēt blakus Skaidrītei un aprobežoties ar aprautām sarunām par ļoti vispārējiem jautājumiem.