aprobežots
aprobežots -ais; s. -a, -ā
aprobežoti (3) apst.
1.Divd. → aprobežot.
2.Tāds (cilvēks), kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis, – arī vienpusīgs.
Piemēri..Tārmanis, aprobežots patmīlis, kas tālāk par savu degungalu neko nespēj un negrib saredzēt.
- ..Tārmanis, aprobežots patmīlis, kas tālāk par savu degungalu neko nespēj un negrib saredzēt.
- ..Bisnieku [laikraksta izdevēju] viņš [Pliekšāns] vispār turēja par aprobežotu veikalnieku bez idejām un plašiem centieniem.
- Viņas notrulinājās mājas dzīves vienpusībā, pārvērtās par sīkām, aprobežotām egoistēm..
2.1.Saturā nabadzīgs. Mazvērtīgs.
PiemēriAndrejā reizēm gan sacēlās iekšējs nemiers un protests pret šauro, aprobežoto dzīvi..
- Andrejā reizēm gan sacēlās iekšējs nemiers un protests pret šauro, aprobežoto dzīvi..
- Romantiskais individuālisms ir pasīvs, šauri aprobežots un sekls..
3.Neliels, mazāks nekā nepieciešams.
PiemēriAprobežotas iespējas.
- Aprobežotas iespējas.
- Aprobežoti līdzekļi.
Avoti: 1. sējums