Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aprunāties
aprunāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Kādu laiku (neoficiāli, arī draudzīgi) sarunāties. Parunāties.
PiemēriApstājies pie dežuranta mazliet aprunāties un paņemt avīzes, viņš uzzināja, ka Rita atbraukusi no kolhoza..
1.1.Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
PiemēriAprunāties ar brigadieri par sējas darbiem.
Avoti: 1. sējums