aprunāties
aprunāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Kādu laiku (neoficiāli, arī draudzīgi) sarunāties. Parunāties.
PiemēriApstājies pie dežuranta mazliet aprunāties un paņemt avīzes, viņš uzzināja, ka Rita atbraukusi no kolhoza..
- Apstājies pie dežuranta mazliet aprunāties un paņemt avīzes, viņš uzzināja, ka Rita atbraukusi no kolhoza..
- Tā gribējās ar kādu aprunāties, izkratīt sirdi..
- Viņš nokāpa no divriteņa un sāka aprunāties ar meiču.
1.1.Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
PiemēriAprunāties ar brigadieri par sējas darbiem.
- Aprunāties ar brigadieri par sējas darbiem.
- Sasauksim drīz [kolhoznieku] kopsapulci, aprunāsimies, kā jaunās mājas celt..
- ..[arhitekte] bija apskatījusi aizsāktās sabiedriskās celtnes, aprunājusies ar būvētājiem..
- Bieži jo bieži [feldšere].. aprunājās ar kolhozniekiem par dažādiem medicīnas jautājumiem.
Avoti: 1. sējums