aprušināt
aprušināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Rušinot (zemi), apraust (krūmu, stādu).
PiemēriAprušināt puķes.
- Aprušināt puķes.
- ..[zēns] paņēma sekumus un svilpodams aizgāja aprušināt kartupeļus.
- «Tā, meit. Es došos uz lauka aprušināt arbūzu stādus.»
- Es palīdzu tēvam dārziņā - mēs aprušinām krūmus, spēcīgos dāliju cerus, ziedošās atraitnītes.
1.1.Rušinot apklāt, apsegt (ar ko).
PiemēriVirtuvē [saimniece] pagaļgalus aprušināja pelniem.
- Virtuvē [saimniece] pagaļgalus aprušināja pelniem.
- Četras vārnas lēkāja pa arumiem un, galvas grozīdamas, lūkoja, vai nav kur vēl palicis kāds neaprušināts grauds.
Avoti: 1. sējums