aprūsēt
aprūsēt parasti 3. pers., -rūsē, arī -rūs, pag. -rūsēja (retāk -rūsa, 1. konj.); intrans.
1.Pārklāties ar rūsu (visapkārt, vietumis).
PiemēriAprūsējuši lemeši.
- Aprūsējuši lemeši.
- Pavarda riņķi sen nolietoti, ne tikai netīri, bet paguvuši pat aprūsēt..
- Uz jumta vējš bija atrāvis brūni aprūsējušu skārda plāksni.
- pārn. Krastiņš: Es zinu tikai to, kā dzīvē iet. Trūkumā visa tā mīlestība aprūs kā dzelzs ūdenī.
- pārn. ..vācu ieroču slava ir aprūsējusi, laikam pārāk daudz tīģeru un panteru [tanku] ar izlauztiem zobiem guļ lielo kara ceļu grāvjos...
1.1.pārn. Kļūt nespodram, netīram (par logu rūtīm).
PiemēriTikai vidējā rūts, izbalējusi, aprūsējusi, bija vesela uzglabājusies vēl no vectēva laikiem..
- Tikai vidējā rūts, izbalējusi, aprūsējusi, bija vesela uzglabājusies vēl no vectēva laikiem..
Avoti: 1. sējums