aprūsēt
aprūsēt parasti 3. pers., -rūsē, arī -rūs, pag. -rūsēja (retāk -rūsa, 1. konj.); intrans.
1.Pārklāties ar rūsu (visapkārt, vietumis).
PiemēriAprūsējuši lemeši.
1.1.pārn. Kļūt nespodram, netīram (par logu rūtīm).
PiemēriTikai vidējā rūts, izbalējusi, aprūsējusi, bija vesela uzglabājusies vēl no vectēva laikiem..
Avoti: 1. sējums