aprunāt
aprunāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, nepatiesu.
PiemēriAprunāt kaimiņus.
- Aprunāt kaimiņus.
- ..no savstarpējiem strīdiem [viešņas] pārgāja uz kopējām tenkām, aprunādamas citas ievērojamās Rīgas dāmas.
- Vecā Kļaviene toreiz bija aprunājusi Kati pavisam nelāgā kārtā, izsacīdamās Bandera bodē [veikalā] daudziem cilvēkiem klātesot, it kā Miltiņa atraitne mānot Dūnienei šās veci nost.
- Labāk dziedu labu dziesmu, Nekā otru aprunāju..
Avoti: 1. sējums