Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aprunāt
aprunāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, nepatiesu.
PiemēriAprunāt kaimiņus.
Avoti: 1. sējums